Daudzām alus darītavām patīk lielīties ar savu ēku seno vēsturi, tādejādi liekot manīt, ka alus, kas šajās sienās tiek brūvēts, iemanto nez kādu vēsturisku pēctecību un tradicionālu garšu.
Es, kā jau kritiski domājošs vīrietis, tā nedomāju. Celtnes ir celtnes, par to paldies jāsaka mūsu prasmīgajiem senču celtniekiem, bet alus jāvāra ir pašiem tūlīt un tagad. Bieži, nemitīgi mācoties un uzlabojot , noturot, pilnveidojot un dažādojot garšu.
Es dalos ar IndieJānis brūža ēkas vēsturi tikai iz zinātniskas intereses un cieņas pret mūsu vēsturi, nevis, lai aiz ausīm pievilktu klāt pie sava produkta, nez kādu , iedomātu, lielu vēstures periodu, kuram patiesībā nav nekāda sakara ar to, ko es šodien daru.
