Būvniecība parasti sākas ar pamatiem, bet manā gadījumā ar jumtu. Jumts bija pirmā lieta, kas jāsakārto, jo lietus lija iekšā un ēka gāja postā. Paralēli vēl bija jābraukā uz Norvēģiju naudiņu pelnīt, lai būtu pa ko nopirkt materiālus. Darbiniekus atļauties nevarēju, tapēc viss tika uzticēts manis paša čaklajām roķelēm. Vispār, tā stulbi sanāca, ka brīvs brīdis no norvēģu darbiem iekrita janvārī un tapēc jumta maiņu uzsāku ziemas vidū . Nācās ļoti cītīgi kustēties, lai nenosaltu. Paveicās ka iekrita ziema bez sniega un patīkamu -20C temperatūru. Nu neko, kaut kā tomēr tiku zem jumta, atnāca talkā arī viens vietējais kekss, jo dabūt augšā 8 metrus garās jumta loksnes vienam pašam bij nereāli.
Tad atkal devos prom uz Norvēģiju, lai atnākot siltākam laikam varētu turpināt lauzt, naglot , zāģēt, rakt un visādi citādi piesmiet laika zobu. Elektrības, ūdens, kanalizācijas nebija. Visam vajadzēja projektu skaņojumus un pārējos papīrus. Tad vēl izrādījās, ka ir jātaisa sabiedriskā apspriešana, jo kādam Ogres novada pašvaldības gudriniekam bij labpaticies to ēku ielikt daudzdzīvokļu ēku apbūves zonējumā.
Tas nozīmēja, ka ēkai jātaisa pilns būvprojekts, it kā to būvētu no nulles. Nocīnijos ar arhitektiem, kurus nomainīju kādus 3 gab. Pirmais uzsāka projektēšanu, bet atcerējās, ka ir ļoti ticīgs un nebūšot dievam tīkams darbs, ja projektēšot alkohola ražotni. Tā nu , izdabājot Jēzum Kristum , pameta savu darbu pusratā un pazuda. Nākamais paprasīja summu, kas līdzvērtīga Nacionālās bibliotēkas projektēšanai, jo man tak te būs kaut kas līdzīgs Valmiermuižai un piķis griezīsies ka bail. Trešais bija bez visādām dīvainībām, vienkārši paņēma avansu un pazuda. Normāls čalis! Ceturtais izrādijās reti sakarīgs (Jānis Pužulis) un par ļoti adekvātu cenu, īsā laikā godprātīgi izdarīja savu darbu.
Neticami, bet gadās arī tā. Nebūtu man tie pārējie nesuši ārā smadzenes, būtu alus darītava pabeigta kādu gadu ātrāk. Bet nu labi vien ir, varēju arī turpināt pelnīt naudu pie troļļiem
